Latvijas iedzīvotāju uztura paradumi

Dārzeņi ir mūsdienu cilvēka ēdienkartes pamatu pamats, jo to sastāvā ir vērtīgi, bioloģiski aktīvi savienojumi, kā vitamīni, minerālvielas un antioksidanti ar zemu enerģētisko vērtību, kas ir būtiski gan augošam, gan pieaugušam cilvēkam. Katru dienu būtu jāapēd vismaz 500 g dārzeņu, tas ir, vismaz 3-4 dārzeņi un pēc iespējas daudzveidīgāki gan krāsas, gan garšas, gan pagatavošanas veidā. Svaigi, tvaicēti, cepti, sarkani, violeti, zaļi, balti… Daudzveidība ir viens no veselīga dzīvesveida pamatnoteikumiem!

2018.g. jūnijā “Snapshot” veiktā aptauja, kurā piedalījās 700 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem, uzrāda pārsteidzošus datus – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dārzeņus ēd tikai reizi nedēļā vai pat vēl retāk. Vitamīniem bagātos rāceņus, kolrābjus un kāļus vismaz vienu reizi nedēļā ēd vien 10% Latvijas iedzīvotāju.

Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju savā ēdienkartē konstanti iekļauj tikai dažus no dārzeņiem – gurķus, tomātus, salātus, sīpolus un ķiplokus. Virkne vērtīgu dārzeņu līdz iedzīvotāju ēdienkartei nenonāk. Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju neēd rāceņus, 46% Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē nav kolrābju. Trešais nenovērtētākais dārzenis ir kālis, to nelieto trešdaļa aptaujāto, savukārt vienus ar uzturvielām bagātākos dārzeņus brokoļus neēd 21% aptaujāto.

Pēdējos gados arvien vairāk runājam par veselīgu uzturu, meklējam superproduktus un aizraujamies ar dažādiem ēšanas paradumiem, aizmirstot par pašmāju produktu daudzveidību un to pievienoto vērtību. Piemēram, kāposti un puķkāposti veicina gremošanas procesus, toties rācenis un kālis būs tikpat sātīgi kā kartupeļi tikai ar mazāku cietes daudzumu un enerģētisko vērtību. Savukārt augstās C vitamīna koncentrācijas dēļ kolrābis tiek dēvēts par ziemeļu citrusu, bet kabači satur daudz kālija (nodrošina normālu šķidruma daudzumu organismā). Šie produkti ir ērti pieejami, un ne vienmēr ir nepieciešama sarežģīta pagatavošana, jo daudzi no tiem visgardākie ir svaigā veidā kā uzkoda vai kā papildinājums dažādiem salātiem, zupām un citiem ēdieniem.

Kompānijas “Unilever” pētījums Baltijas valstīs 2009.gadā apliecināja, ka 31% respondentu uzskata, ka neēd pietiekami daudz veselīgas pārtikas, tādējādi neuzņemot visus nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un citas uzturvielas.

Svarīgi atcerēties, ka pārtikai jāsatur organisma funkcionēšanai nepieciešamie vitamīni un uzturvielas, piemēram, neaizstājamās taukskābes omega- 3 un omega- 6. Minētās taukskābes organismam ir ļoti nepieciešamas, bet organisms pats nespēj tās saražot, tāpēc tās ir jāuzņem ar uzturu. Bagātīgi neaizstājamo taukskābju avoti ir zivis, jo īpaši jūras un okeāna treknās zivis, zivju eļļa, augu eļļas.

Pētījums liecina arī, ka katru dienu treknās zivis (piemēram, lasi, tunci, siļķi) neēd neviens no aptaujātajiem respondentiem, savukārt trešdaļa (34%) iedzīvotāju vispār nelieto pārtikā treknās zivis. Pozitīvi ir tas, ka 56% iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā pārtikā lieto zivis.

Katru dienu gaļu un gaļas produktus ēd 21% no visiem aptaujātajiem respondentiem. Miltu izstrādājumus katru dienu patērē 48%. Pienu un piena produktus katru dienu lieto 48% respondentu. Dārzeņus un augļus katru dienu patērē 58% respondentu, un tikai 1% iedzīvotāju dārzeņus neēd, bet augļus neēd 2%. Saldumus katru dienu ēd 20% iedzīvotāju, savukārt vispār neēd 8% respondentu.

Uz jautājumu “Vai pērkat produktus, kuriem pievienoti vitamīni, minerālvielas un citas uzturvielas?” 42% respondentu atbildēja, ka pērk dažreiz, un tikai 7% atbildējuši, ka vienmēr dod priekšroku šādiem produktiem. 25% iedzīvotāju ar nodomu neiegādājas šādus produktus, bet 13% iegādājas tikai tādā gadījumā, ja tie ir akcijas produkti.

Dalīties