Vai ar ikdienas pārtiku mēs uzņemam pietiekami daudz vitamīnu un minerālvielu?

Cilvēks ēd, lai dzīvotu, augtu, attīstītos, darbotos, radītu veselīgus pēcnācējus. Ēdot mēs nodrošinām organismu ar nepieciešamo enerģiju, piegādājam dažādas vielas audu veidošanai un atjaunošanai, kā arī organisma darbības regulēšanai. Lai ikdienā mēs uzņemtu visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, uzturam ir jābūt pareizi sabalansētam un daudzveidīgam, jo katrai uzturvielai ir savi specifiski uzdevumi, bet visu uzturvielu darbība organismā ir savstarpēji cieši saistīta.

Pēc SKDS veiktās iedzīvotāju ēšanas un veselīga uztura paradumu monitoringa “Kā ēd Latvijā” aptaujas datiem, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savas ikdienas maltītes kopumā vērtē kā veselīgas un cenšas izvairīties no ātrajām uzkodām, uzturā patērējot vairāk dārzeņu un augļu, taču 33% iedzīvotāju apzinās, ka to ēdienkarte nav pietiekami sabalansēta.

“Baltic International Bank Latvijas barometrs” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairums apzinās veselīga dzīvesveida nozīmību, liela daļa iedzīvotāju nemaz nedara to, ko uzskata par veselīgu. Starp veselīga dzīvesveida priekšnoteikumiem respondenti min veselīgu uzturu (58%), pietiekamu miegu (37%) un regulāras fiziskās aktivitātes (37%), taču paši aptaujātie, lai uzturētu sevi veselīgā un labā formā, drīzāk izvēlas pastaigas svaigā gaisā (50%) un pozitīvu domāšanu (45%).

Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati par uzturu liecina, ka uzturā nepietiekami tiek lietoti dārzeņi, tomēr pieaug tendence palielināt dārzeņu daudzumu uzturā un ēdiena gatavošanā izmantot vairāk eļļas un mazāk holesterīnu saturošus produktus.

Latvijas skolēni augļus un dārzeņus ēd sešas reizes mazāk nekā to rekomendē Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Šokējoši fakti tika apstiprināti arī ASV veiktā aptaujā (The National Health and Nutrition Examination Survey (NHANES)). Tika konstatēts, ka mūsu ikdienas uzturs satur:

  • 31% mazāk C vitamīna, salīdzinot ar NRV[1];
  • 67 % mazāk E vitamīna, salīdzinot ar NRs;
  • 25% mazāk folskābes, salīdzinot ar NRV;
  • 39 % mazāk kalcija, salīdzinot ar NRV;
  • 35% mazāk A vitamīna, salīdzinot ar NRV utt.

[1] NRVs – no uzturvielu atsauces vērtības.

Protams, galvenais barības vielu avots ir mūsu ikdienas uzturs. Bet vai mēs varam būt droši, ka mēs saņemam visas nepieciešamās uzturvielas ar pārtiku?

Tas nav noslēpums, ka mūsdienu lauksaimniecības metodes, tai skaitā izmantotais mēslojums, ietekmē ne tikai augu un dzīvnieku ražošanas procesus, bet arī pašu produktu sastāvu. Nav pārsteidzoši, ka daudz īsākā laika posmā nekā dabiskā cikla audzētu dārzeņu, graudaugu un gaļas vairs nav tik bagāti ar uzturvielām, kā agrāk. Barības vielu saturs ir ievērojami samazinājies arī augsnē, kur pat vienu kultūru var izaudzēt viena gada laikā.

Mēs zinām, ka apelsīni ir ar C vitamīnu bagāti augļi. Tomēr tie satur arī citas uzturvielas, piemēram, A vitamīnu un dzelzi. “Šobrīd mums būtu jāapēd 8 apelsīni, lai iegūtu to pašu A vitamīna daudzumu, ko mūsu vecvecāki ieguva apēdot tikai 1 apelsīnu, un, lai iegūtu dzelzs daudzumu, ko kādreiz saturēja 1 apelsīns, tagad vajadzētu 5” apstiprinājis profesors Tims Lands no Londonas Universitātes Uztura politikas centra.

Ikdienas uzturs nespēj nodrošināt mūs ar visu nepieciešamo, un tāpēc nepieciešams papildināt to ar uztura bagātinātājiem – vitamīniem, minerālvielām un mikroelementiem. Tiem ir būtiska nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un to loma ir pierādīta.

Dalīties