Vai tu zināji, ka...

  1. Gandrīz 30% cilvēku A vitamīna rezerves atrodas „riska līmenī”. A vitamīns ir nepieciešams veselai ādai, gļotādām un labai redzei.
  2. Ja cilvēka uzturs nesatur pietiekami daudz magnija, tas nozīmē, ka D vitamīna sintēze nenotiek. Un tas nav svarīgi, cik daudz laika mēs pavadām saulē vai cik daudz D3 mēs saņemam ar uzturu.
  3. Nepieciešamība pēc tiamīna (B1vitamīns) ir atkarīga no ikdienā uzņemtā kaloriju daudzuma – jo vairāk lietojam ogļhidrātus, jo vairāk tiamīna ir nepieciešams.
  4. Cilvēki, kuri uzturā nelieto gaļu, zivis vai olas, ar ēdienu uzņem ļoti maz vitamīnu B12, kas palielina B12 vitamīna deficīta rašanās varbūtību. Šo cilvēku diēta satur nepietiekamos daudzumos olbaltumvielas, D vitamīnu, kalciju, dzelzi, cinku.
  5. Zivju produkti – lai arī cik tie būtu veselīgi un nepieciešami mūsu organismam, jārēķinās ar faktu, ka to liels patēriņš kavē B1 vitamīna absorbciju.
  6. Kafijas patēriņa negatīvā ietekme uz D vitamīna uzsūkšanos organismā. Šis dzēriens spēj mazināt tik ļoti vērtīgā vitamīna iedarbību mūsu organismā, kura deficītu piedzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju. Kafija izraisa arī B grupas vitamīnu, īpaši B1 vitamīna, deficīta simptomus organismā. Tāpēc kafijas mīļotājiem ir ieteicams lietot papildus B grupas vitamīnus.
  7. Vārot kartupeļus, liela daļa kartupeļos esošā C un B vitamīna nonāks verdošajā ūdenī. Vitamīni ir termiski jutīgi, tāpēc, jo augstāka temperatūra un ilgāks gatavošanas laiks, jo vairāk vitamīnu no kartupeļiem tiks zaudēts.
  8. Smēķētājiem vajadzētu par 35mg lielāku ikdienas C vitamīna devu nekā nesmēķētājiem. Smēķējot paaugstinās brīvo radikāļu daudzums, kurus saražo cigarešu dūmi.
  9. Pārmērīga alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē lielāko daļu no vitamīnu uzsūkšanos organismā. Ja dienas laikā persona izdzer vienu vai divus alkoholiskus dzērienus, viņam jānodrošina, ka organisms saņems papildus vitamīnus.
Dalīties