- Gandrīz 30% cilvēku A vitamīna rezerves atrodas „riska līmenī”. A vitamīns ir nepieciešams veselai ādai, gļotādām un labai redzei.
- Ja cilvēka uzturs nesatur pietiekami daudz magnija, tas nozīmē, ka D vitamīna sintēze nenotiek. Un tas nav svarīgi, cik daudz laika mēs pavadām saulē vai cik daudz D3 mēs saņemam ar uzturu.
- Nepieciešamība pēc tiamīna (B1vitamīns) ir atkarīga no ikdienā uzņemtā kaloriju daudzuma – jo vairāk lietojam ogļhidrātus, jo vairāk tiamīna ir nepieciešams.
- Cilvēki, kuri uzturā nelieto gaļu, zivis vai olas, ar ēdienu uzņem ļoti maz vitamīnu B12, kas palielina B12 vitamīna deficīta rašanās varbūtību. Šo cilvēku diēta satur nepietiekamos daudzumos olbaltumvielas, D vitamīnu, kalciju, dzelzi, cinku.
- Zivju produkti – lai arī cik tie būtu veselīgi un nepieciešami mūsu organismam, jārēķinās ar faktu, ka to liels patēriņš kavē B1 vitamīna absorbciju.
- Kafijas patēriņa negatīvā ietekme uz D vitamīna uzsūkšanos organismā. Šis dzēriens spēj mazināt tik ļoti vērtīgā vitamīna iedarbību mūsu organismā, kura deficītu piedzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju. Kafija izraisa arī B grupas vitamīnu, īpaši B1 vitamīna, deficīta simptomus organismā. Tāpēc kafijas mīļotājiem ir ieteicams lietot papildus B grupas vitamīnus.
- Vārot kartupeļus, liela daļa kartupeļos esošā C un B vitamīna nonāks verdošajā ūdenī. Vitamīni ir termiski jutīgi, tāpēc, jo augstāka temperatūra un ilgāks gatavošanas laiks, jo vairāk vitamīnu no kartupeļiem tiks zaudēts.
- Smēķētājiem vajadzētu par 35mg lielāku ikdienas C vitamīna devu nekā nesmēķētājiem. Smēķējot paaugstinās brīvo radikāļu daudzums, kurus saražo cigarešu dūmi.
- Pārmērīga alkohola lietošana nelabvēlīgi ietekmē lielāko daļu no vitamīnu uzsūkšanos organismā. Ja dienas laikā persona izdzer vienu vai divus alkoholiskus dzērienus, viņam jānodrošina, ka organisms saņems papildus vitamīnus.
